Latviešu valoda I
- Agita Zariņa-Stūre |
Latviešu valodas mācību kursa programma veidota, ņemot vērā vairākus mācību satura
un pieejas akcentus.
• Valodu mācību jomas kursos skolēns nostiprina un pilnveido visas valoddarbības prasmes (lasīt, rakstīt, runāt, klausīties), padziļina izpratni par valodas nozīmi saziņā (īpaši
digitālajā un rakstveida saziņā ar dažādu mediju starpniecību), par valodas struktūru,
tekstu un tekstveidi.
• Mācot latviešu valodu, svarīgi mācību saturā iekļaut tematus arī par latviešu valodas sociālo dabu, proti, par latviešu valodas lomu, lietojumu, statusu Latvijas sabiedrībā un apguves procesu, mācīšanās grūtībām, to pārvarēšanas ceļu meklējumiem. Valoda nav atraujama no cilvēka un no sabiedrības kopumā. Lai veidotu cieņpilnas attiecības starp dažādu kultūru un valodu cilvēkiem un veicinātu latviešu valodaskā sabiedrības integrācijas valodas lomu Latvijā, ir jāzina un jāizprot ar valodas statusu un lietojumu saistītie jautājumi.
• Saskatot līdzīgo un atšķirīgo starp vairākām apgūstamām valodām, skolēniem iespējams dziļāk izprast valodniecības jēdzienus, dažādu valodas parādību funkcionalitāti un nozīmi praktiskās valodas lietojuma situācijās.
• Literatūras un citu tekstu lasīšana un izzināšana ir skolēnu domāšanas, zināšanu un
pasaules izpratnes pamats. Daudzveidīgu tekstu izmantošana īpaši palielinās digitālajā komunikācijā, sociālajos medijos un cita veida elektroniskajā saziņā. Svarīgi ir veicināt jauniešu prasmi ne tikai lasīt (pārskatīt) tekstus, bet tajos arī iedziļināties, saprast to, kas ir izteikts tieši, un to, kas tikai nojaušams, pievēršot uzmanību noteiktu vārdu, vārdformu un interpunkcijas vai citu zīmju lietojumam.
• Latviešu valodas mācību kursā vidusskolā tāpat kā pamatskolā īpaša uzmanība ir pievērsta teksta tapšanas posmiem: melnraksta veidošanai, atgriezeniskās saites iegūšanai no skolotāja, teksta uzlabošanai un tīrraksta veidošanai, koncentrējoties uz teksta tapšanas procesu gan kā noteiktas grupas kopdarbu, gan kā nozīmīgu mācību
darba sastāvdaļu.
• Programma paredz iegūt sistematizētu pārskatu par latviešu valodas
funkcionālo stilu sistēmu, to raksturīgākajām iezīmēm, atsevišķa stila dominanti un
nereti arī vairāku stilu apvienojumu tekstā. Pētot dažādas stila iezīmes, skolēni pilnveido
un bagātina savu valodu, iepazīst jaunus tekstu žanrus, dziļāk izprot valodas stilistiskos, emocionāli ekspresīvos un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
Latviešu valodas mācību saturā ir turpināta nozīmīgāko gramatikas tematu apguve un nostiprināšana, pievēršot uzmanību to jēgas un lietojuma apzināšanai.
Vidējās izglītības pakāpē, nostiprinot gan pamatskolā apgūto, gan paplašinot un pilnveidojot skolēnu zināšanas par valodas struktūras jautājumiem, ir paredzēta skolēnu izpratnes veidošana par valodas sistēmu kopumā, par tās līmeņiem un valodas parādību savstarpējo sakaru.
Informācija par kursiem
Kursa mērķi
izprast valodu situāciju Latvijā un latviešu valodas statusa nozīmi sabiedrībā un personiskās identitātes tapšanā;
• apzināties un vērtēt latviešu valodas reģionālo un sociālo daudzveidību;
• prasmīgi izmantot latviešu valodas zināšanas daudzveidīgās mācību situācijās un dzīves
jomās;
• lietpratīgi lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus;
• mērķtiecīgi veidot savu individuālo rakstīšanas stilu, patstāvīgi organizējot un plānojot
tekstu radīšanas procesu;
• zināt un atbilstoši izmantot valodas līdzekļus tekstu veidošanā;
• izprast valodu kā zīmju sistēmu, nošķirot dažādu līmeņu valodas vienības;
• prasmīgi izmantot pareizrakstības, gramatikas un leksikogrāfijas avotus un citus lingvistiskos resursus.
Kursa tēmas
1. Valoda un sabiedrība
2. Mediji, valoda un ietekme
3. Stilistika
4. Valodas struktūra
Kursa metodoloģija
Stundu plānojuma sadaļā pieteiktā pieeja latviešu valodas apguvē nosaka, ka latviešu
valodas kursa programmā ir iekļautas daudzveidīgas darba organizācijas formas:
skolas un
pagasta/pilsētas bibliotēkas, muzeju, tūrisma informācijas centru, dažādu vietējo uzņē
mumu apmeklējums, skolas un pagasta/pilsētas valodas zīmju fotografēšana (lingvistiskās
ainavas iepazīšana) un analīze, pētījumu veikšana par savas ģimenes, dzimtas, apkārtējās
vides valodām un kultūru (tīmeklī – par citām pasaules valodām).
Skolēni var aktīvi iesaistīties vietējo mediju izpētē un to kvalitātes pilnveidē: gan elektroniskajās vietnēs, gan
iespiestajos izdevumos veidot informatīvus materiālus par savas apkārtnes aktuāliem notikumiem, sniegt komentārus par notiekošo, veidot domubiedru grupas, kurās notiek diskusijas par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Programmas apguvē plānots patstāvīgais darbs, atbalsta pasākumi no pedagoga, radot intersi par valodu kā kultūras un personas bagātību.
Kursa materiāls 1.pusgadam
1.pusgada apguves kursā plānota viena bloka "Valodas struktūra" (standarta 4.bloks) apguve:
Zīmju sistēmas un valoda kā sistēma- 01.09- 10.10.
Vārdu krājums un morfoloģija un vārddarināšana- 13.10- 21.11.
!!!! SVARĪGI!!!! Lai atvieglotu skolēna mācību procesu, šajā periodā literatūra netiek plānota, tā būs 24.11.- 30.01., kad savukārt nebūs latviešu valodas kurss.
Resursi
Darbs plānots sistēmā kā patstāvīgi veicami uzdevumi, reizi tēmas ciklā sazinoties ar pedogogu konsultācijā. Lai labāk sagatavotos tēmas summatīvajam darbam, plānoti mājas darbi kā formatīvā vērtēšana (atgriezeniskā saite par to, vai viss saprasts).
Summatīvais vērtējums (šajā pusgadā- 2 ) tēmas noslēgumā plānots pēdējos tēmas datumos (tātad ap 10.oktobri un 21.novembri).
Vērtējumi
Summatīvais vērtējums (šajā pusgadā- 2 ) tēmas noslēgumā plānots pēdējos tēmas datumos (tātad ap 10.oktobri un 21.novembri).
Coaches
