10.BASIC/PA- Vēsture I
- Arkādijs Karavājevs |
Pamatkursā Vēsture I skolēni apgūst standartā ietvertos optimālā mācību satura apguves līmeņa sasniedzamos rezultātus Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, kas attiecināmi uz šo kursu. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas apguves kopējais mērķis skolēnam ir attīstīt skolēna kompetenci tā, lai viņš spētu: skaidrot pasaules notikumus, to cēloņsakarības un idejisko pamatu pagātnē un tagadnē, paust savu attieksmi pret sabiedriskajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem procesiem un atbildīgi iesaistīties tajos, pieņemt tādus lēmumus saistībā ar karjeru un nākotnes iespējām, kas lokāli un globāli pozitīvi ietekmē labklājību, pamanīt netaisnību un rīkoties tā, lai to novērstu, ar cieņu un izpratni izturēties pret sabiedrības daudzveidības izpausmēm. Pamatkursa Vēsture I mērķis ir attīstīt skolēna kompetenci tā, lai viņš spētu: • paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā; • izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un to regulējumu; • meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem pagātnē un tagadnē; • izprast vēstures lomu sabiedrības viedokļa veidošanās procesā; • izvērtēt apkārtējos notikumus no dažādām perspektīvām; • novērtēt kultūru daudzveidību un saudzīgi izturēties pret kultūras un vēstures mantojumu; • izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli; • izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. • apkopot, vispārināt un padziļināt zināšanas par notikumiem un procesiem lokālajā, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē; • izzināt pagātnes un tagadnes notikumu likumsakarības; • analizēt indivīda un sabiedrības attiecības un to veidošanās principus; • vērtēt vēstures lomu sabiedrības uzskatu veidošanās procesā; • izzināt kultūru daudzveidību un saudzīgi izturēties pret kultūras un vēstures mantojumu; • analizēt demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību izpausmes; • pilnveidot prasmi paust attieksmi par sociālekonomiskajiem procesiem; • mācīties ar cieņu un izpratni izturēties pret sabiedrības daudzveidības izpausmēm; • mācīties izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli; • pilnveidot vēstures avotu analīzes un vēsturiskās spriešanas prasmes; • mācīties kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotās sabiedrības viedokļa veidošanas metodes; • mācīties izvērtēt apkārtējos notikumus no vēsturiskās, ideoloģiskās, nacionālās perspektīvas.
Informācija par kursiem
Vēsture I
Tāpat kā pamatizglītībā, arī vidējās izglītības pakāpē mācību saturs veidots, orientējoties uz skolēnam būtiskāko. Tas organizēts saskaņā ar lielajām idejām (Li), kas skolēnam jāapgūst, lai veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Atbilstoši lielajām idejām grupēti un aprakstīti skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti, pabeidzot noteiktu izglītības pakāpi vienā no līmeņiem (vispārīgā vai optimālā un augstākā). Lielo ideju izzināšana, izpratne palīdz skolēnam uztvert kopsakarības, orientēties uz būtiskāko un saprast, ko viņš mācās un kur apgūtās zināšanas un prasmes noderēs. Tās arī norāda, kuri ir būtiskākie apgūstamie temati. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturs strukturēts sešās lielajās idejās, kas tiek attīstītas visos Sociālās un pilsoniskās mācību jomas kursos. Katra lielā ideja satur vairākus standartā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus. Sociālo un pilsonisko mācību jomu vieno sešas lielās idejas. 1. lielā ideja Indivīds apzinās sevi kā daļu no sabiedrības – sadarbojoties var izdarīt vairāk un efektīvāk, kopīgi ir iespējams ietekmēt procesus (VSK.S.Li.1.) veido izpratni par to, ka katrs indivīds ir sabiedrības daļa. Indivīdam, sadarbojoties ar citiem un iesaistoties norisēs sabiedrībā iespējams ietekmēt tās attīstību. Katra indivīda rīcību regulē tiesību un morāles normas. Lai iekļautos sabiedrībā, nepieciešams izvērtēt savu rīcību, prast kontrolēt emocijas un vadīt uzvedību atbilstoši situācijai. Attīstot personību, svarīgi sekot savām vērtībām, plānot savu laiku, izvēlēties prioritātes, nospraust mērķus un īstenot tos. 2. lielā ideja Latvijas demokrātiju un tiesiskumu nodrošina lokālu interešu un starptautisku attiecību mijiedarbība (VSK.S.Li.2.) veido izpratni par demokrātiskas, tiesiskas un neatkarīgas valsts nozīmību, balstoties uz izpratni par demokrātiskas sabiedrības un valsts vērtībām, demokrātiskas valsts pārvaldes principiem, cilvēktiesību lomu mūsdienu sabiedrībā.
3. lielā ideja Labklājību rada ilgtspējīga un atbildīga saimniekošana, saglabājot mantotās vērtības, vairojot savu turīgumu un rūpējoties par nākamajām paaudzēm (VSK.S.Li.3.) veido izpratni par to, ka sabiedrības un indivīda labklājība ir sabiedrības locekļu sadarbības, apzinātas rīcības un izdarīto izvēļu rezultāts. Tā atklāj uzņēmējspēju nozīmi savas un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, pamato tādu izvēļu un lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu, kas veicina visefektīvāko resursu izmantošanu. 4. lielā ideja Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas cieņa starpkultūru saskarsmē (VSK.S.Li.4.) attīsta izpratni, kā veidojušās savstarpējās attiecības starp dažādām kultūrām un reliģijām piederīgajiem Latvijā, Eiropā un pasaulē. Tā rosina attīstīt daudzveidīgu kultūras saskarsmes pieredzi, prasmīgi diskutēt par dažādiem pretrunīgiem sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem, to darot pieklājīgi, toleranti un saglabājot pašcieņu Tā mudina pilnveidot izpratni par cilvēcīgumu un taisnīgumu, kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīgumu un tā saglabāšanas iespējām. 5. lielā ideja Laika gaitā sabiedrība cilvēku daudzveidīgas darbības un citu cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas (VSK.S.Li.5.) veido izpratni par to, ka laika gaitā notikušas pārmaiņas un katra indivīda piedzīvotie notikumi ir saistīti ar notikumiem Latvijā un pasaulē. Tā mudina atklāt, kāda nozīme sabiedrisko procesu skaidrošanā ir sabiedrībā un valstī notikušu pārmaiņu cēloņsakarībām. 6. lielā ideja Jebkurš informācijas avots, kas ataino norises sabiedrībā pagātnē un mūsdienās, ir vērtējams kritiski (VSK.S.Li.6.) attīsta prasmi atlasīt, izvērtēt, salīdzināt dažādus informācijas avotus, lai iegūtu informāciju, to kritiski analizētu, novērtētu informācijas ticamību un veidotu argumentētus spriedumus par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem. Tas palīdz arī plānot pētījuma soļus. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas pamatkursos (Sociālās zinības un vēsture, Sociālās zinātnes I un Vēsture I) skolēni apgūst tādu saturu, lai veidotu izpratni par visām sešām lielajām idejām. Standartā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomā un no tiem atlasītie sasniedzamie rezultāti Vēsture I programmas paraugā ir kompleksi. Galarezultāts veidojas darbībā, ko veido ar vienu vai vairākām mācību jomām saistītās zināšanas, izpratne un prasmes, caurviju prasmes un vērtībās balstīti ieradumi. Pamatkursā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas noteikti vispārējās vidējās izglītības standartā un ir attiecināmi uz pamatkursu Vēsture I un šo programmas paraugu, iekļauti 2. pielikumā. Standartā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā iekļauti 3. pielikumā. Skolēnam attīstāmie ieradumi Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā raksturoti 4. pielikumā.