12.BASIC/PA - VĒSTURE II
- Arkādijs Karavājevs |
Vispārējās vidējās izglītības satura īstenošanas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai personiskās un profesionālās nākotnes veidošanai, kurš ciena sevi un citus, padziļina zināšanas, izpratni, prasmes un turpina nostiprināt vērtības un tikumus atbilstoši saviem nākotnes mērķiem, atbildīgi, inovatīvi un produktīvi darbojas paša, ģimenes, labklājīgas un ilgtspējīgas Latvijas valsts un pasaules veidošanā. Vidējās izglītības pakāpes loma ir dot iespēju jauniešiem mācīties, iedziļinoties atbilstoši viņu interesēm un nākotnes mērķiem, padziļinot un vispārinot pamatizglītībā apgūto (10./11. klase) un mācoties dziļāk, šaurākā mācību jomu lokā (11./12. klase). Mācību jomā plānotos rezultātus augstākajā mācību satura apguves līmenī skolēns apgūst padziļinātajā kursā. Tā mērķis ir sniegt zināšanas, izpratni un veidot prasmes, apzināti, atbildīgi, radoši un patstāvīgi pārraugot savu izziņas darbību, risinot problēmas nepazīstamās, sarežģītās situācijās, veidojot dziļu konceptuālu izpratni mācību jomā, saskatot starpdisciplināras likumsakarības un mācoties patstāvīgi plānot, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt produkta radīšanas procesu. Apgūstot Vēsture II kursa mācību saturu augstākajā mācību satura apguves līmenī, skolēns turpina pilnveidot pamatkursa optimālajā līmenī iegūtās zināšanas un prasmes un padziļina izpratni par nozīmīgākajiem Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumiem, kas ietekmē arī notikumus mūsdienās, meklē un pēta cēloņsakarības vēsturiskos notikumus, mācās izvērtēt vēstures notikumus no dažādām perspektīvām un avotu ticamību. Veido argumentētu viedokli par dažādiem vēstures jautājumiem, izmantojot daudzveidīgus vēstures un informācijas avotus. Attīsta vēstures pētniecības prasmes, pētot tādus tematus kā identitātes veidošanās, ideoloģija, kari un konflikti, estētika vēsturiskā skatījumā, kultūras mantojums un tā nozīme. Vēsture II padziļinātais kurss no pamatkursa atšķiras ar apjomīgāku saturu (daudzveidīgāks piemēru skaits), iespēju vairāk iedziļināties nozīmīgākajās problēmās (vēstures pētīšana), kā arī ar lielāku vērību kultūras un vēstures mantojumam un tā saglabāšanai.
Informācija par kursiem
Vēsture II
Vēsture II kursa apguves mērķis un uzdevumi skolēnam ir:
1) gūt pozitīvu un iekšēji motivētu interesi par vēsturi;
2) meklēt un saskatīt cēloņsakarības starp dažādiem notikumiem pagātnē;
3) izvērtēt vēstures notikumus no dažādām perspektīvām un vērtēt dažādus viedokļus;
4) vērtēt dažādu vēstures avotu ticamību un iespēju no tiem iegūt ticamu informāciju;
5) gūt praktisku pieredzi vēstures un kultūras mantojuma izpētē un saglabāšanā;
6) izprast kultūru daudzveidību Latvijā un pasaulē kā priekšnoteikumu sabiedrības kulturālajai bagātībai un tālākai attīstībai;
7) argumentēti aizstāvēt savu viedokli;
8) attīstīt vēstures pētniecības prasmes, rezultātus demonstrēt gan rakstītā, gan mutiskā formā.
Vēsture II
Standartā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomā un no tiem atvasinātie sasniedzamie rezultāti padziļinātā kursa programmā ir kompleksi – galarezultāts veidojas darbībā, kura ietver gan mācību jomas zināšanas, izpratni un prasmes, gan vispārīgās jeb caurviju prasmes, gan vērtībās balstītus ieradumus. Katra kursa skolotāja viens no uzdevu - miem ir tos attīstīt. Caurviju prasmju apguve un izmantošana ikdienā ir nozīmīgs priekšnoteikums dziļā - kas izpratnes veidošanai kursā. Vingrinoties izmantot caurviju prasmes kursam specifiskos veidos un situācijās, skolēns vienlaikus ir ieguvis vispārīgas prasmes, kuras varēs izmantot visu dzīvi.
Vēsture II kursā īpaši attīsta tādas caurviju prasmes kā:
• kritiskā domāšana un problēmrisināšana: ◦ analizējot vēstures un informācijas avotus, attīsta prasmi izprast informācijas nozīmi, tās daļas un to savstarpējās attiecības, kā arī, novērtējot informācijas ticamību, kva - litāti un nozīmīgumu, savieno atšķirīgas idejas un procesus, nonāk pie atbildes vai secinājumiem; ◦ identificējot problēmjautājumus un viedokļus vēsturiskā kontekstā; ◦ analizējot vēstures un informācijas avotus, veidojot savu skatījumu un viedokli; ◦ skaidrojot sociālu, politisku, vēsturisku vai ekonomisku faktoru ietekmi uz pētāmo objektu;
• pašvadīta mācīšanās, plānojot un izvērtējot savu mācīšanās procesu, veicot pētījumu vai projekta darbu;
• pilsoniskā līdzdalība: ◦ saglabājot pašcieņu, pieņem uzskatu daudzveidību un ievēro situācijai atbilstošu tole - ranci; ◦ veidojot aktīvu dzīves pozīciju, rīkojas solidāri un atbildīgi, apzinās savas darbības ietekmi gan lokālā, gan globālā mērogā, novērtē īstermiņa un ilgtermiņa sekas; ◦ risinot kompleksu problēmu atbilstoši savām vērtībām, izvēlas pasākumus, kuros iesaistīties un iesaistīt citus.