11.BASIC/PA-Vēsture un sociālās zinātnes I
- Arkādijs Karavājevs |
Pamatkursa vēsture un sociālās zinātnes I apguvē svarīgi ņemt vērā šādus mācību satura un pieejas akcentus: • Sociālā un pilsoniskā mācību joma sevī ietver dažādas gan sociālo, gan humanitāro zinātņu disciplīnas – ekonomiku, politiku, tiesības, filozofiju un vēsturi. Visas šīs disciplīnas skaidro sabiedrībā notiekošos procesus un parādības gan mūsdienās, gan pagātnē, tādējādi šajā mācību jomā formulētos sasniedzamos rezultātus apgūst vairākos kursos – divos atšķirīga apjoma integrētos pamatkursos – “Sociālās zinības un vēsture” vai “Vēsture un sociālās zinātnes I”; divos padziļinātos kursos – “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II”, kā arī skola var piedāvāt dažādus specializētos kursus, piemēram, “Filozofija”, “Politika un tiesības”, “Ekonomika un uzņēmējdarbības pamati”; • Pamatkursa vēsture un sociālās zinātnes I saturs veidots tā, lai skolēniem būtu iespēja paplašināt pamatizglītībā iegūtās vēstures zināšanas un zināšanas par politiskajiem, ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Lai veicinātu skolēnu izpratni par pagātnes notikumu ietekmi uz mūsdienām un nostiprinātu viņu pilsonisko, nacionālo un vēsturisko apziņu, skolēniem nepieciešams dot iespēju veikt dažādu gadījumu izpētes uzdevumus, pētot gan skolotāja piedāvātos gadījumus, gan arī skolēnam patstāvīgi meklējot un atlasot izpētei atbilstošus piemērus. Aplūkojamo gadījumu un piemēru loks ir plašs, ietverot tuvākās apkārtnes un Latvijas, arī pasaules un Eiropas piemērus gan mūsdienās, gan pagātnē; • Pamatkursa vēsture un sociālās zinātnes I ietvaros skolēni nostiprina izpratni par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem. Mācību procesu ir nepieciešams organizēt tā, lai skolēniem būtu iespēja aktīvi un patstāvīgi iesaistīties tuvākās kopienas ikdienas dzīves pasākumos un procesos – piedalīties un organizēt brīvprātīgo darbu, kā arī plānot un īstenot savu uzņēmējdarbības ideju. Lai to panāktu, ļoti svarīgi ir organizēt aktīvu mācību procesu arī ārpus klases telpām, autentiskā vidē – dabā, kultūrvidē, muzejos, vietējā pašvaldībā un uzņēmumos, piedaloties un vadot dažādus vietējās nozīmes sabiedriskos pasākumus, tādējādi skolēniem ir iespēja gan procesus novērot, gan piedāvāt savus risinājumus; • Sociālās un pilsoniskās mācību jomas kursos skolēni mācās novērtēt kultūras mantojuma nozīmīgumu, piedaloties dažādās aktivitātēs, kas vērstas uz tā kopšanu un saglabāšanu.
Informācija par kursiem
Vēsture un sociālās zinātnes I
Kursā skolēni apgūst visus sociālās un pilsoniskās mācību jomas standartā ietvertos optimālā mācību satura apguves līmeņa sasniedzamos rezultātus. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas apguves mērķis skolēnam: skolēns skaidro pa saules notikumus, to cēloņsakarības un idejisko pamatu pagātnē un tagadnē, pauž savu attieksmi pret sabiedriskajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem procesiem un atbildīgi iesais tās tajos, pieņem lēmumus, kas saistīti ar karjeru un nākotnes iespējām un pozitīvi ietekmē labklājību lokāli un globāli, pamana netaisnību un rīkojas tā, lai to novērstu, ar cieņu un izpratni izturas pret sabiedrības daudzveidības izpausmēm. Kursa vēsture un sociālās zinātnes I apguves mērķis un uzdevumi ir dot iespēju skolēnam • paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures zināšanas un zināšanas par proce siem sabiedrībā; • izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un to regulējumus; • meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem pagātnē un tagadnē; • kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos paņēmienus kā sabiedrības viedokļa vei došanas rīkus; • izprast vēstures lomu sabiedrības viedokļa veidošanās procesā; • izvērtēt apkārtējos notikumus no dažādām perspektīvām; • izprotot pārdomātas un ilgtspējīgas saimniekošanas nozīmi, atbildīgi rīkoties ar savām finansēm; • izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības; • novērtēt kultūru daudzveidību un saudzīgi izturēties pret kultūras un vēstures manto jumu; • pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus savas un apkārtējo dzīves kvali tātes uzlabošanai; • izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli; • izprast likumsakarības, kas nosaka tirgus darbības principus un tirgus dalībnieku izturē šanos; • analizēt saimnieciskās darbības mērķus mikrolīmenī un makrolīmenī; • analizēt ekonomisko procesu norisi, tos raksturojošos rādītājus un savstarpējo saistību, kā arī iespējas un līdzekļus ietekmēt šo procesu norisi.