Pamatkursa vēsture un sociālās zinātnes I apguvē svarīgi ņemt vērā šādus mācību satura un pieejas akcentus: • Sociālā un pilsoniskā mācību joma sevī ietver dažādas gan sociālo, gan humanitāro zinātņu disciplīnas – ekonomiku, politiku, tiesības, filozofiju un vēsturi. Visas šīs disciplīnas skaidro sabiedrībā notiekošos procesus un parādības gan mūsdienās, gan pagātnē, tādējādi šajā mācību jomā formulētos sasniedzamos rezultātus apgūst vairākos kursos – divos atšķirīga apjoma integrētos pamatkursos – “Sociālās zinības un vēsture” vai “Vēsture un sociālās zinātnes I”; divos padziļinātos kursos – “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II”, kā arī skola var piedāvāt dažādus specializētos kursus, piemēram, “Filozofija”, “Politika un tiesības”, “Ekonomika un uzņēmējdarbības pamati”; • Pamatkursa vēsture un sociālās zinātnes I saturs veidots tā, lai skolēniem būtu iespēja paplašināt pamatizglītībā iegūtās vēstures zināšanas un zināšanas par politiskajiem, ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Lai veicinātu skolēnu izpratni par pagātnes notikumu ietekmi uz mūsdienām un nostiprinātu viņu pilsonisko, nacionālo un vēsturisko apziņu, skolēniem nepieciešams dot iespēju veikt dažādu gadījumu izpētes uzdevumus, pētot gan skolotāja piedāvātos gadījumus, gan arī skolēnam patstāvīgi meklējot un atlasot izpētei atbilstošus piemērus. Aplūkojamo gadījumu un piemēru loks ir plašs, ietverot tuvākās apkārtnes un Latvijas, arī pasaules un Eiropas piemērus gan mūsdienās, gan pagātnē; • Pamatkursa vēsture un sociālās zinātnes I ietvaros skolēni nostiprina izpratni par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem. Mācību procesu ir nepieciešams organizēt tā, lai skolēniem būtu iespēja aktīvi un patstāvīgi iesaistīties tuvākās kopienas ikdienas dzīves pasākumos un procesos – piedalīties un organizēt brīvprātīgo darbu, kā arī plānot un īstenot savu uzņēmējdarbības ideju. Lai to panāktu, ļoti svarīgi ir organizēt aktīvu mācību procesu arī ārpus klases telpām, autentiskā vidē – dabā, kultūrvidē, muzejos, vietējā pašvaldībā un uzņēmumos, piedaloties un vadot dažādus vietējās nozīmes sabiedriskos pasākumus, tādējādi skolēniem ir iespēja gan procesus novērot, gan piedāvāt savus risinājumus; • Sociālās un pilsoniskās mācību jomas kursos skolēni mācās novērtēt kultūras mantojuma nozīmīgumu, piedaloties dažādās aktivitātēs, kas vērstas uz tā kopšanu un saglabāšanu.