Mācību priekšmeta mērķis:

Sekmēt izpratni par cilvēka psiholoģiju – indivīda psihiskiem procesiem un stāvokļiem, personību, tās attīstību, sociālo uzvedību grupā un sabiedrībā – un veicināt sociālo iemaņu attīstību.

Mācību priekšmeta uzdevumi :

1.Veidot izpratni par cilvēka psihi – tās procesiem, stāvokļiem un attīstību.

2.Apzināties savu un citu personību, tās izaugsmes veicinošos un kavējošos faktorus.

3.Attīstīt prasmi veidot un kritiski analizēt mijiedarbību ar citiem cilvēkiem.

4.Sekmēt psiholoģijas zināšanu lietojumu ikdienā.

 

 

Psiholoģijas kursa galvenās tēmas ar apakštēmām.

1.Psiholoģijas izziņas jomas un metodes.

1.1.Psiholoģija kā zinātne

1.2.Psiholoģijas zinātnes virzieni un nozares

2.Kognitīvā sfēra

2.1.Kognitīvie procesi

2.2.Informācijas uztveršanas procesi

2.3.Informācijas glaba''sanas un apstrādes procesi

2.4.Intelekts

2.5.Kreativitāte, apdāvinātība un talants

3.Emocijas, motivācija  un vajadzības

3.1.Emociajs un jūtas

3.2.Indivīda emocionālaš iezīmes

3.3.Kognitīvās un emocionālās sfēras saistība

3.4.Motivācija un vajadzības

4.Indivīdu ietekmējošie bioloģiskie un vides faktori

4.1.Iedzimtība vai vide?

4.2.Indivīda psihiskā veselība

5.Personība

5.1.Kas ir personība

5.2.Neapzinātais personībā

5.3.Cilvēka Es un pašīstenošanās

5.4.Personības iezīmes

5.5.Personības sociāli nosacītās īpašības

6.Indivīda attīstība

6.1 .Bērna kognitīvo procesu attīstība

6.2.Bērna sociālā un emocionālā attīstība

6.3.Pusaudžu un jauniešu fiziskā un kognitīvā attīstība

6.4.Pusaudža un jaunieša sociālā un emocionālā attīstība

6.5.Pieauguša vecums

7.Indivīda attieksmes, saskarsme un attiecības

7.1.Attieksmju un aizspriedumuloma indivīda uzvedībā

7.2.Saskarsme

7.3.Komunikācija- informācijas apmaiņa

7.4.Efektīva komunikācija

7.5.Neefektīva komunikācija

7.6.Konflikts

7.7.Sociālās attiecības

8.Indivīds grupā

8.1.Indivīda uzvedība citu cilvēku klātbūtnē

8.2.Indivīdu mijeidarbība grupā

8.3.Sociālās normas un statuss, lomas un līderība

8.4.Indivīda uzvedība lielajās grupās

8.5.Masu komunikācija

8.6.Kultūras loma indīvīda uzvedībā

 

 

Mācību metodes.

 Metožu izvēli nosaka mācību satura apguves mērķis un uzdevumi.

Svarīga ir izvēlēto metožu daudzveidība, kas padara mācību procesu interesantāku gan pedagogiem, gan izglītojamajiem, kuru mācīšanās stili ir atšķirīgi.

Programmā galvenā uzmanība veltīta tām metodēm, kuras ir aktuālas vidusskolā.

Metodes:

1.Darbs ar tekstu

Darbs ar rakstiskajiem avotiem ir viens no informācijas iegūšanas veidiem. Pedagogs piedāvā tekstus lasīšanai vai ierakstītus tekstus audio un videokasetēs mācību uzdevumu veikšanai mācību stundā/mājās vai pašizglītībai. Izglītojamais iepazīstas ar tekstu un iegūst informāciju – veido jautājumus vai analizē, atbild uz jautājumiem atbilstoši mācību uzdevumam. Tēma “Konflikti”. Izglītojamais iepazīstas ar tekstiem, kuros aprakstītas dažādas konfliktsituācijas, modelē un analizē tās. Pedagogam vēlams sagatavot presē pieejamos materiālus, kuros aprakstītas situācijas un attiecības, kādas veidojas izglītojamo vienaudžiem.

2.Demonstrēšana

Demonstrēšanas metode parasti papildina stāstījuma metodes. Pedagogs (vai izglītojamie) demonstrē dažādu vizuālu informāciju (videofilmas, attēlus, tabulas utt.). Tēma “Indivīda uzvedība lielajās grupās”. Pedagogs demonstrē fragmentus no J. Podnieka dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?”.

3.Diskusija

Diskusija var tikt organizēta par jebkuru aktuālu psiholoģisku tēmu. Pedagogs (vai izglītojamie) piedāvā apspriešanai kādu tematu. Izglītojamie (grupa vai visa klase) iesaistās sarunā, argumentēti aizstāvot savu viedokli. Tēma “Emocijas un jūtas, garastāvoklis un stress”. Diskusijas tēma “Faktu un emociju nošķiršana”.

4.Eseja

Eseja var tikt rakstīta par jebkuru psiholoģisku tēmu. Pedagogs aicina izglītojamos atbilstoši struktūrai veidot rakstu darbu par noteiktu tematu. Izglītojamie individuāli raksta, ievērojot noteikto darba struktūru un tematisko izklāsta veidu, izsakot savas domas un attieksmi. Tēma “Personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanai”. Argumentētās esejas tēma “Vai es esmu personība?”.

5.Intervija

Interviju var veikt par jebkuru psiholoģijas tēmu, kuras aculiecinieks ir intervējamais. Pedagogs uzdod izglītojamajiem iztaujāt par noteiktu tematu vienu vai vairākus cilvēkus. Izglītojamie pēc sarunas apkopo rezultātus un veido secinājumus. Tēma “Cilvēka attīstības posmi”. Izglītojamie intervē vecākus par savu attīstību zīdaiņa vecumā un bērnībā.

6.Kooperatīvās mācīšanās metodes

Pedagogs piedāvā izglītojamo grupām uzdevumu vai projekta darbu, kura veikšanai nepieciešama izglītojamo produktīva sadarbība, jo rezultāti ir atkarīgi no katra grupas dalībnieka paveiktā. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju. Notiek aktīva mijiedarbība arī starp grupām. Pedagogs organizē norisi un konsultē izglītojamos. Kooperatīvās mācīšanās metodi var izmantot, mācoties tēmas, kuru apguvei iespējams izvēlēties plašu informācijas avotu klāstu. Tēma “Konflikti”. Izglītojamie grupā veido komiksu “Saņem!” par cilvēku uzvedības veidiem konfliktsituācijās. Pēc tam tiek veidota improvizēta komiksu izstāde un to prezentācija pārējām grupām.

7.Lomu spēles

Lomu spēli var izmantot dažādu psiholoģisku situāciju demonstrēšanai. Pedagogs rakstveidā vai mutvārdos piedāvā mācību situācijas aprakstu (to iespējams atveidot lomās). Izglītojamie iejūtas atveidojamās lomās atbilstoši uzdevumam. Pārējie izglītojamie var vērot, pierakstīt un vērtēt, lai pēc situācijas izspēlēšanas piedalītos diskusijā. Tēma “Saskarsme”. Lomu spēles tēma “Saskarsmes barjeras”.

8.Prāta vētra

Prāta vētra izmantojama kā ierosināšanas fāzes sastāvdaļa, sākot jebkuru tēmu, lai aktualizētu zināšanas un izpratni par to. Pedagogs (vai izglītojamie) izvirza jautājumu vai problēmu vai iepazīstina ar tematu. Izglītojamie izsaka iespējamās atbildes, idejas, būtiskus vārdus u. tml., uzmanīgi klausoties, papildinot, bet nekomentējot un nevērtējot citu idejas. Tēma “Sociāli nosacītās personības īpašības: pašvērtējums, pretenziju līmenis, subjektīvā kontrole, pašefektivitāte, vērtības”. Prātavētras tēma “Kas ietekmē tavu pašvērtējumu?”.

9.Situāciju izspēle un analīze

Situāciju izspēle sekmē komunikatīvo prasmju veidošanos. Izglītojamie grupās var veidot sarunas situāciju aprakstus, tad mainīties un veidot dialogus atbilstoši norādītajām situācijām. Grupas cita citu vērtē un analizē atbilstoši iepriekš kopīgi izvirzītiem kritērijiem. Pedagogs rakstiski vai mutiski piedāvā izglītojamajiem reālas situācijas aprakstu. Izglītojamie risina šo situāciju, uzņemoties dažādus situācijai atbilstošus pienākumus un izspēlējot tos. (Simulāciju raksturo lielāka nenoteiktība, elastīgums un sarežģītība, salīdzinot ar lomu spēli.) Pedagogs piedāvā izglītojamajiem reālas situācijas aprakstu un uzdod jautājumus par šo situāciju. Izglītojamie pārrunā (dažkārt arī novēro), analizē, pieraksta, secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus. Tēma “Sociālās lomas, statuss un normas”. Izglītojamie izspēlē pedagoga doto situāciju un analizē tās cēloņus un iespējamos attīstības modeļus. Pedagogs situāciju var modelēt līdzīgu esošajai klasē, tomēr cenšoties izvairīties no reālu notikumu atainošanas.

10. Spēles

Spēles var izmantot saskarsmes prasmju izkopšanai. Pedagogs ir sagatavojis vai izmanto tematisku galda vai kustību spēli un pirms tās iepazīstina izglītojamos ar noteikumiem. Izglītojamie iesaistās spēlē. Tēma “Psiholoģijas praktiskais lietojums”. Izglītojamie spēlē iepazīšanās spēli “Dzīvnieki”. Spēle ieteicama 10. klasē, veidojoties jaunam klases kolektīvam vidusskolā.

11.Stāstījums (izklāsts, lekcija)

Stāstījumu (izklāstu, lekciju) var veidot par jebkuru psiholoģijas tēmu. Pedagogs vai izglītojamais izklāsta kāda temata saturu, tas var būt kādu ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Izglītojamie klausās, veido pierakstus atbilstoši uzdevumam, uzdod jautājumus. Tēma “Personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanā”. Lekcijas tēma “Personības skaidrojums no dažādu teoriju viedokļa”.

12.Vizualizēšana

Vizualizēšana atvieglo informācijas uztveri un papildina to. Tā ir prasme atspoguļot iegūto un apkopoto informāciju. Pedagogs vai izglītojamie izmanto vai izveido patstāvīgi dažādus simboliskus uzskates līdzekļus – domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u. c. (Simboliskie uzskates līdzekļi ir īstenības objektu attēli ar vārdu, simbolu un krāsu palīdzību.) Tēma “Sociālās attiecības”. Izglītojamais uzzīmē kādas pēdējā laikā lasītas grāmatas centrālo varoņu savstarpējās attiecības, norādot to attieksmi citam pret citu un pamatojot šo attieksmi ar būtiskiem uzvedības faktiem.