10.BASIC/PA-Sociālās zinātnes I

  • Lektori
  • Arkādijs Karavājevs |

Tāpat kā pamatizglītībā, arī vidējās izglītības pakāpē mācību saturs ir veidots, fokusē­joties uz skolēnam būtiskāko, lai veidotos lietpratība (kompetence) kā komplekss skolēna mācīšanās rezultāts ilgākā laika periodā. Mācību saturs ir organizēts saskaņā ar mācību satura būtiskākajiem pamatjēdzieniem jeb lielajām idejām (Li), kas skolēnam jāapgūst, lai veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Lielās idejas veido obligātā mācību satura strukturālo ietvaru; tām atbilstoši aprakstītas prasības mācību satura apguvei jeb plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, pabeidzot noteiktu izglītības pakāpi.Sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturs ir strukturēts sešās lielajās idejās, kuras tiek kopīgi attīstītas visos sociālās un pilsoniskās mācību jomas kursos. Katra lielā ideja satur kompleksus sasniedzamos rezultātus. Sasniedzamie rezultāti formulēti no skolēna pozīci­jām, akcentējot likumsakarības un skolēnam nozīmīgus mērķus.Lielās idejas palīdz skolēnam uztvert apkārtējo pasauli un kopsakarības, ļauj fokusēties uz būtiskāko un, jau no pirmsskolas pēctecīgi attīstot izpratni, skaidri saprast, ko viņš mācās un kur viņam šīs zināšanas un prasmes noderēs. Lielās idejas ir ietvars, kas ļauj gan skolē­nam, gan skolotājam pievērst uzmanību galvenajam. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas lielās idejas, par kurām skolēns veido izpratni arī pamatkursā vēsture un sociālās zinātnes I.

1. Lielā ideja. Indivīds apzinās sevi kā daļu no sabiedrības – sadarbojoties var izdarīt vairāk un efektīvāk, kopīgi ir iespējams ietekmēt procesus (VSK.S.Li.1.)veido izpratni par to, ka katrs indivīds ir sabiedrības daļa, indivīdam sadarbojoties un iesaistoties ir iespējams ietek­mēt procesus sabiedrībā; katra indivīda rīcību ierobežo tiesību un morāles normas, lai iekļautos sabiedrībā, ir nepieciešams izvērtēt savu rīcību, prast kontrolēt savas emocijas un uzvesties atbilstoši situācijai; ka, attīstot savu personību, ir svarīgi izvērtēt un sekot savām vērtībām, plānot savu laiku, izvēlēties prioritātes, nospraust mērķus un sekot tiem.
2. Lielā ideja. Latvijas demokrātiju un tiesiskumu nodrošina lokālu interešu un starptautisku attiecību mijiedarbība (VSK.S.Li.2.) veido izpratni par demokrātiskas, tiesiskas un neat­karīgas valsts nozīmību, izprotot demokrātiskas sabiedrības un valsts vērtības un demo­krātiskus valsts pārvaldes principus; cilvēktiesību lomu mūsdienu sabiedrībā.
3. Lielā ideja. Labklājību rada ilgtspējīga un atbildīga saimniekošana, saglabājot mantotās vēr-tības, vairojot savu turīgumu un rūpējoties par nākamajām paaudzēm (VSK.S.Li.3.)veido izpratni par to, ka sabiedrības un indivīda labklājība ir sabiedrības locekļu sadarbības, apzinātas rīcības un izdarīto izvēļu rezultāts; uzņēmējspēju nozīmi savas un sabiedrības kvalitātes uzlabošanā, šo spēju viena no izpausmēm ir uzņēmējdarbība; izvēļu izdarīša­nas un lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu, kas veicinātu visefektīvāko resursu izmanto­šanu.
4. Lielā ideja. Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas cieņa starpkultūru saskarsmē(VSK.S.Li.4.) veido izpratni par to, kā veidojušās savstarpējās attiecības starp dažādu kultūru un reli­ģiju piederīgajiem Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī attīsta prasmi un daudzveidīgu pie­redzi iedziļināties un diskutēt par dažādiem pretrunīgiem sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem, ievērojot pieklājību, toleranci un pašcieņu, veidojot izpratni par cilvēcī­gumu un taisnīgumu; veido izpratni par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīgumu un saglabāšanas iespējām.
5. Lielā ideja. Laika gaitā sabiedrība cilvēku daudzveidīgas darbības un citu cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas (VSK.S.Li.5.) veido izpratni par to, ka laika gaitā notikušas pārmaiņas, lai secinātu, ka ikkatra indivīda piedzīvotie notikumi pagātnē ir saistīti ar notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī sabiedrībā un valstī notikušu pārmaiņu ietekmējošu faktoru un cēloņsakarību nozīmi sabiedrisko procesu skaidrošanai.
6. Lielā ideja. Jebkurš informācijas avots, kas ataino norises sabiedrībā pagātnē un mūsdie-nās, ir vērtējams kritiski (VSK.S.Li.6.) attīstaprasmi atlasīt, izvērtēt, salīdzināt un analizēt dažādus informācijas avotus, lai iegūtu informāciju, kritiski analizētu, novērtētu infor­mācijas ticamību un veidotu argumentētus spriedumus par sabiedriskajiem, ekonomis­kajiem un politiskajiem procesiem, kā arī plānot pētījuma soļus.

Informācija par kursiem

Sociālās zinātnes I

Sociālās zinātnes I

Coaches

Arkādijs Karavājevs

Arkādijs Karavājevs