10.BASIC/PA-Vēsture un sociālās zinātnes I

Lektori
Arkādijs Karavājevs |

Tāpat kā pamatizglītībā, arī vidējās izglītības pakāpē mācību saturs ir veidots, fokusējoties uz skolēnam būtiskāko, lai veidotos lietpratība (kompetence) kā komplekss skolēna mācīšanās rezultāts ilgākā laika periodā. Mācību saturs ir organizēts saskaņā ar mācību satura būtiskākajiem pamatjēdzieniem jeb lielajām idejām (Li), kas skolēnam jāapgūst, lai veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Lielās idejas veido obligātā mācību satura strukturālo ietvaru; tām atbilstoši aprakstītas prasības mācību satura apguvei jeb plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, pabeidzot noteiktu izglītības pakāpi.Sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturs ir strukturēts sešās lielajās idejās, kuras tiek kopīgi attīstītas visos sociālās un pilsoniskās mācību jomas kursos. Katra lielā ideja satur kompleksus sasniedzamos rezultātus. Sasniedzamie rezultāti formulēti no skolēna pozīcijām, akcentējot likumsakarības un skolēnam nozīmīgus mērķus.Lielās idejas palīdz skolēnam uztvert apkārtējo pasauli un kopsakarības, ļauj fokusēties uz būtiskāko un, jau no pirmsskolas pēctecīgi attīstot izpratni, skaidri saprast, ko viņš mācās un kur viņam šīs zināšanas un prasmes noderēs. Lielās idejas ir ietvars, kas ļauj gan skolēnam, gan skolotājam pievērst uzmanību galvenajam. Sociālās un pilsoniskās mācību jomas lielās idejas, par kurām skolēns veido izpratni arī pamatkursā vēsture un sociālās zinātnes I.

1. Lielā ideja. Indivīds apzinās sevi kā daļu no sabiedrības – sadarbojoties var izdarīt vairāk un efektīvāk, kopīgi ir iespējams ietekmēt procesus (VSK.S.Li.1.)veido izpratni par to, ka katrs indivīds ir sabiedrības daļa, indivīdam sadarbojoties un iesaistoties ir iespējams ietekmēt procesus sabiedrībā; katra indivīda rīcību ierobežo tiesību un morāles normas, lai iekļautos sabiedrībā, ir nepieciešams izvērtēt savu rīcību, prast kontrolēt savas emocijas un uzvesties atbilstoši situācijai; ka, attīstot savu personību, ir svarīgi izvērtēt un sekot savām vērtībām, plānot savu laiku, izvēlēties prioritātes, nospraust mērķus un sekot tiem.

2. Lielā ideja. Latvijas demokrātiju un tiesiskumu nodrošina lokālu interešu un starptautisku attiecību mijiedarbība (VSK.S.Li.2.) veido izpratni par demokrātiskas, tiesiskas un neatkarīgas valsts nozīmību, izprotot demokrātiskas sabiedrības un valsts vērtības un demokrātiskus valsts pārvaldes principus; cilvēktiesību lomu mūsdienu sabiedrībā.

3. Lielā ideja. Labklājību rada ilgtspējīga un atbildīga saimniekošana, saglabājot mantotās vēr-tības, vairojot savu turīgumu un rūpējoties par nākamajām paaudzēm (VSK.S.Li.3.)veido izpratni par to, ka sabiedrības un indivīda labklājība ir sabiedrības locekļu sadarbības, apzinātas rīcības un izdarīto izvēļu rezultāts; uzņēmējspēju nozīmi savas un sabiedrības kvalitātes uzlabošanā, šo spēju viena no izpausmēm ir uzņēmējdarbība; izvēļu izdarīšanas un lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu, kas veicinātu visefektīvāko resursu izmantošanu.

4. Lielā ideja. Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas cieņa starpkultūru saskarsmē(VSK.S.Li.4.) veido izpratni par to, kā veidojušās savstarpējās attiecības starp dažādu kultūru un reliģiju piederīgajiem Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī attīsta prasmi un daudzveidīgu pieredzi iedziļināties un diskutēt par dažādiem pretrunīgiem sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem, ievērojot pieklājību, toleranci un pašcieņu, veidojot izpratni par cilvēcīgumu un taisnīgumu; veido izpratni par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīgumu un saglabāšanas iespējām.

5. Lielā ideja. Laika gaitā sabiedrība cilvēku daudzveidīgas darbības un citu cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas (VSK.S.Li.5.) veido izpratni par to, ka laika gaitā notikušas pārmaiņas, lai secinātu, ka ikkatra indivīda piedzīvotie notikumi pagātnē ir saistīti ar notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī sabiedrībā un valstī notikušu pārmaiņu ietekmējošu faktoru un cēloņsakarību nozīmi sabiedrisko procesu skaidrošanai.

6. Lielā ideja. Jebkurš informācijas avots, kas ataino norises sabiedrībā pagātnē un mūsdie-nās, ir vērtējams kritiski (VSK.S.Li.6.) attīstaprasmi atlasīt, izvērtēt, salīdzināt un analizēt dažādus informācijas avotus, lai iegūtu informāciju, kritiski analizētu, novērtētu informācijas ticamību un veidotu argumentētus spriedumus par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī plānot pētījuma soļus.

Informācija par kursiem

Vēsture un sociālās zinātnes I

Kursā skolēni apgūst visus sociālās un pilsoniskās mācību jomas standartā ietvertos optimālā mācību satura apguves līmeņa sasniedzamos rezultātus.Sociālās un pilsoniskās mācību jomas apguves mērķis skolēnam: skolēns skaidro pasau les notikumus, to cēloņsakarības un idejisko pamatu pagātnē un tagadnē, pauž savu attieksmi pret sabiedriskajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem procesiem un atbildīgi iesaistās tajos, pieņem lēmumus, kas saistīti ar karjeru un nākotnes iespējām un pozitīvi ietekmē labklājību lokāli un globāli, pamana netaisnību un rīkojas tā, lai to novērstu, ar cieņu un izpratni izturas pret sabiedrības daudzveidības izpausmēm.

Kursa vēsture un sociālās zinātnes I apguves mērķis un uzdevumi ir dot iespēju skolēnam:

• paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā;

• izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un to regulējumus;

• meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem pagātnē un tagadnē;

• kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos paņēmienus kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīkus;

• izprast vēstures lomu sabiedrības viedokļa veidošanās procesā;

• izvērtēt apkārtējos notikumus no dažādām perspektīvām;

• izprotot pārdomātas un ilgtspējīgas saimniekošanas nozīmi, atbildīgi rīkoties ar savām finansēm;

• izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības;

• novērtēt kultūru daudzveidību un saudzīgi izturēties pret kultūras un vēstures mantojumu;

• pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus savas un apkārtējo dzīves kvalitātes uzlabošanai;

• izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;

• izprast likumsakarības, kas nosaka tirgus darbības principus un tirgus dalībnieku izturēšanos;

• analizēt saimnieciskās darbības mērķus mikrolīmenī un makrolīmenī;

• analizēt ekonomisko procesu norisi, tos raksturojošos rādītājus un savstarpējo saistību, kā arī iespējas un līdzekļus ietekmēt šo procesu norisi.

Vēsture un sociālās zinātnes I

Pamatkurss vēsture un sociālās zinātnes I sastāv no sešiem integrētiem tematiem. Lai arī temati programmā ir sakārtoti noteiktā secībā, ir pieļaujams tematu secību mainīt. Kursa saturs paredz, ka temati ir starpdisciplināri – viena temata ietvaros attiecīgais fenomens tiek aplūkots no dažādu disciplīnu – ekonomikas, politikas, tiesību, vēstures un filozofijas skatpunkta. Katrā tematā viena no pieminētajām sociālo un humanitāro zinātņu disciplīnām ir dominējoša:

1. tematā “Sociālās attiecības un identitāte” uzsvars tiek likts uz filozofiju un tiesību saturu, izmantojot piemērus no vēstures un politikas;

2. tematā “Mūsdienu sabiedrības attiecības ar vēsturi” uzsvars tiek likts uz vēsturi, izmantojot idejas no politikas teorijas un filozofijas;

3. tematā “Demokrātiskas valsts pārvaldīšana” politikas un tiesību saturu paredzēts ilustrēt ar piemēriem no vēstures un filozofu idejām;

4. tematā “Starptautiskās attiecības – ārpolitika un globalizācija” politikas un tiesību saturu paredzēts ilustrēt ar piemēriem no vēstures;

5. tematā “Inovatīva ekonomika” uzsvars tiek likts uz ekonomikas, tiesību un politikas saturu;

6. tematā “Ilgtspējīga saimniekošana un ieguldījums cilvēkkapitālā” uzsvars tiek likts uz ekonomikas, tiesību un politikas saturu.

Vēsture un sociālās zinātnes I

Ziņu apguve parāda skolēna izpratni. Tā attiecas uz standartā plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, kuri parasti sākas ar darbības vārdiem “apraksta”, “skaidro”, “pamato” u. c. Piemēram: “20. gs. pasaulē un Latvijā pastāvējuši tādi stereotipi, kas balstīti izpratnē par dzimumu lomām un to līdztiesību, etnisko/reliģisko grupu iezīmēm un mantiskā stāvokļa atšķirībām, šie stereotipi ietekmēja to, kā cilvēki sabiedrībā veido savu dzīvi un attiecības ar citiem”; plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu apguvi skolēns parāda, veicot uzdevumus, risinot problēmas, piedaloties sarunās vai diskusijās u. tml.

Ieradumus, kas balstīti vērtībās, skolēns demonstrē darbībā; tos vērtē, novērojot skolēna darbību ilgākā laika posmā, īpaši situācijās, kuras ietver izvēles iespējas. Piemēram: “Veido cieņpilnas attiecības ar citiem cilvēkiem, uzklausa un iedziļinās dažādos viedokļos. (Tikums – tolerance)”.

Kompleksu sasniedzamo rezultātu apguvi skolēns demonstrē darbībā. Piemēram: “Analizē dažādus gadījumus, kad vēstures notikumu kontekstā tiesiska rīcība nonāk pretrunā ar ētiskajām vērtībām. Diskutē par brīvības, tiesiskuma, taisnīguma un vienlīdzības nozīmi kopīgu interešu un sabiedrības labklājības īstenošanā”. Kompleksa sasniedzamā rezultāta vērtēšanai izmanto dažādas formas – rakstveida, mutvārdu vai kombinēts pārbaudes darbs, individuāls vai grupas projekts u. c.

Vēsture un sociālās zinātnes I

Pamatkursa vēsture un sociālās zinātnes I satura veiksmīgai apgūšanai nepieciešams pēc iespējas vairāk izmantot dažādas informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas gan informācijas iegūšanai un apkopošanai, gan dažādu galaproduktu veidošanai – kolektīvi veidoti dokumenti, teksta apstrāde, attēlu apstrāde utt.